Droši vien ne visai daudzi zina, kur ir Ļudišķu kalns, taču pietiek šejieni apmeklēt vienreiz un uz visu dzīvi atcerēsieties, ar ko šī vieta ir īpaša. Uz Ļudišķu kalna stāv „Laimes gaisma“ – kapa piemineklis rakstniekam Jonam Biļūnam. Piemineklis nav tā nosaukts nejauši.
Lietuviešu literatūras klasiķis nomira 1907. gadā. Zakopanē, Tatru kalnu piekājē, tik tikko sagaidījis 28 gadus. 1953. gadā tika īstenota J. Biļūna griba atgulties dzimtajā zemē, un rakstnieka mirstīgās atliekas tika pārvestas atpakaļ uz Lietuvu un guldītas zemē.
Rakstnieka piemiņai uz Ļudišķu kalna 1958. gadā tika uzstādīts 14 metrus augsts monuments ar simbolisku nosaukumu „Laimės žiburys” („Laimes gaisma“) – tāds pats nosaukums ir J. Biļūna brīnumpasakai. Rakstīts, ka uz kalna virsotnes spīd brīnumaina gaisma – tas, kurš uzkāps kalnā un gaismu aizsniegs, visus cilvēkus padarīs laimīgus, bet pats pārvērtīsies par akmeni.
Šis kalns ir brīnumains un šeit iespējams smelties laimi ne tikai vietējiem anīkščiešiem, bet arī viesiem, kas šeit ierodas no visas Lietuvas. Tiesa, lai vēlēšanās piepildītos, to vajadzētu izdomāt, kāpjot pa stāviem 90 pakāpieniem Laimes gaismas virzienā, un ne ar vienu nerunāt. Tāpat ir iespējams iedomāties vēlēšanos uzkāpjot kalna virsotnē un klusējot apiet ap ovālās formas pieminekli. Taču svarīgākais – nekādā ziņā par vēlēšanos nedrīkst nevienam ieminēties.
Kalna virsotne ir īpaša ne tikai ar to, ka šeit dus pazīstamo darbu „Kliudžiau” un „Brisiaus galas” autors Jons Biļūns, bet arī ar to, ka uz šī kalna kādreiz radīja Antans Baranausks, un plašās Anīkšču ainavas apbrīnoja arī Antans Žukausks‑Vienolis. Viņš ir arī izvēlējies vietu J. Biļūna kapam.
Apsēžoties „Laimes gaismas” ituvumā, no priežu galotnēm varēsiet baudīt un ieelpot svaigu, tīru gaisu. Kad brauksiet „Laimes gaismas“ virzienā, sekojiet ceļrāžiem, tie neļaus nomaldīties. Pēc automobiļa atstāšanas stāvvietā vienkārši ejiet pa līkumoto taciņu un sasniegsiet pieminekli, kas šeit uz kalna atrodas jau vairākus gadu desmitus.
Atsauksmes